Par Valčaru 23. sērija

Jā, Abramovičš mani ir satvēris ne pa jokam, - Valčara atgriežoties kamerā pie sevis sāka domāt izeju no situācijas.

Bija skaidrs, ka Abramovičš tiešām zināja par vienu epizodi, kurā Valčara arī bija piedalījies, bet, kā šī informācija ir nonākusi līdz viņam, un kāpēc tā tiek izspēlēta tieši šobrīd, - Valčara nespēja saprast, un pats galvenai,s kādu reakciju cerēja sagaidīt Abramovičs, ja es tagad sākšu taisīt straujus manevrus, Abramovičš to jau sen ir paredzējis, tātad jebkuru maļavu viņš pārķers, un jebkuru telefona zvanu noklausīsies.

Bija jāriskē, jo uzzināt kāda informācija ir pārējiem cilvēkiem, bet viņi atradās otrā pusē žogam. Valčara, paņēma telefonu un sameklējis sava advokāta kontaktu, aizturējis elpu gaidīja savienojumu.

Advokāts, bija pārbaudīts cilvēks un uz viņu varēja paļauties, par to Valčara nemaz nešaubjās. 

Sveiks, Juri, ir laiks sarunai?- Valčara sadzirdējis, ierasto advokāta atbildi telefonā, uzsāka sarunu.

Jā, varam parunāt., - Juris vienmēr bija optimistiskā noskaņojumā.

-Man te izveidojusies dīvaina situācija, vajadzēs ar tevīm randiņu uzsist.

-Nav problēmu, kad tu vēlies, tad arī būšu.

-Nu tad atrodi man laiku nākošajās 24 stundās, mani savādāk te piespieduši pie sienas, ka es pat paelpot nevaru.

-Tik traki?

-Nezinu, traki vai nē, bet bez tevis šo lietu es nevaru pavilkt, un pie reizes uzzini no mana padzeļņika Artjoma,  par kādiem jokiem Groms ir ielidojis te kičā.

-Labi, vienojušies, tev ar stundu pietiks, lai mēs varam tikt cauri?

-Pietiks, galvenais tikai atbrauc, jo tas tiešām ir svarīgi.

-Atvadījies, Valčara pabeidza sarunu, un atkal ieslīga pārdomās.

Ko gan atbildēs Groms, pat ja es viņam tulīt aizrakstīšu?- Valčara atkal sāka pārdomāt notikumu attīstības scenāriju, - protams, viņš pateiks, ka neko nezina, pat ja arī zinās, tad vienalga visu noliegs, bet vai viņš ir nometis ragus, tas arī bija liels jautājums, kaut gan principā viņš arī to varēja izdarīt, apmaiņā pret kādu viņam izdevīgu darījumu, bet ja viņš visu ir pastāstījis, tad viņš saprot, ka desmit kilogrami koksa, aizies pa pieskari, tāpēc darījumam vajadzēja īpašam, tātad atlika tikai noskaidrot, kāpēc Groms ir atkal iesēdināts, un iespējams atrisinājums parādīsies pats no sevis.- Valčara sevi mierināja, bet apzinoties, ka arī tas ir tikai viens no daudzajiem variantiem, nevarēja pat nosēdēt uz vietas.

Bija jāpārslēdzas uz pārējām lietām, jo sākt ciklēties tikai uz sliktāko, nebija izeja, to Valčara saprata.

Teni, davaj nāc šurp,- parāvies uz nāras malu Valčara paskatījās uz jauniņo kameras biedru, to pasaucot.

Tenis, bija arī kaut kāds kolhoza uzņēmējs, un tā īsti nevarēja saprast, kas viņš tāds ir un cik tālu viņš ietu, ja rastos kārtējā situācija, kad jāpārkāpj likums.

Teni, davaj stāsti, kas tev tur par biznesu tavos laukos.- Valčara uzsāka sarunu draudzīgā tonī.

Kāds tur bizness, gateris man tur bija, - Tenis negribēja īsti stāstīt detaļas.

Nu ja jau gateris bija, tad jau naudu kaut kādu nesa, kā tad tu taisies tālāk te dzīvot, paskaties apkārt, mūsu te seši cilvēki, visi ēst, pīpēt grib, telefoniem kredīti jāpērk, tu taču saproti, ka visam tam vajag naudu, bet ja tu gribi dzīvot pats par sevi, tu jau protams vari iet uz izolāciju un tur audzēt masu viens, pats. – Valčara uzsāka savu domu gājienu.

Negribu es nekādu izolāciju,  cik tad naudas man vajadzēs?- Tenis nesaprata  Valčaras uzsākto domu.

Nu, kā to ņem, divsimt latus tu taču vari uztaisīt?- Valčara gribēja ātri nofinišēt sarunu.

Domāju, ka varēšu – Tenis neminstinajās, jo tādu summu varēja nokārtot.

Nu tas ir labi, ņem telefonu, zvani  kam tev jāzvana, un organizē naudu, kamēr viņa līdz mums te atskaitīsies, nav skaidrs, vai vispār uz veikala dienu paspēsim.- Valčara padevis Tenim rokās mobilo, piecēlās, lai dotos pie galda uzvārīt tēju.