Notikumi risinājās tālajā 2004.gadā, kad Solvita jau bija Tieslietu ministre...
Sēdējām savos apartamentos mazajā Valmieras cietumiņā, nevienu neaiztikām, pēkšņi kameras durvis atverās, ienāk cietuma priekšnieks un paziņo, veči, davaj sakopiet kameru, iespējams, ka būs šodien pārbaude. Visam jābūt uz tip, top, un aiziet. Kārtības labad, pārbauda kas noglabāts skapīšos, atņem mums pārs nenoslēptus "zirgus" un aiziet.
Kas tur daudz ko kopt visam baram 8 cilvēkiem tos 16 kvadrātmetrus. Apartamenti izmazgāti, logi notīrīti viss skaisti... Sēžam skatāmies teļuku, graužam cepumus, un dzeram tēju. Pienāk jau vakariņas, mums atkal deguni nokārti, ka Solvita mūs tā arī nepagodināja ar savu klātbūtni, un tikai lieku trobeli sacēlusi, ka vot nu tik lielā priekšniecība brauks, kādi likumpaklausīgi mēs pilsoņi un kāda kārtība tiek uzturēta pašā cietumā.
Iestājas jau vakars, kad oficiāli itkā tiek atslēgta elektrība un visiem pilsoņiem ieslodzītajiem jāiet gulēt, bet plkst 22.00 ir laiks, kad daudzi vispār tā pa īstam mostas. Un cietums sāk dzīvot savu nakts dzīvi. Kāds nodarbojas ar sportu, atspiežas, taisa presīti, un visādi citādi mēģina audzināt savu muskuļu masu, cits spēlē pleisteišen spēlīti, vēl kāds cits kautko mucī, vienu vārdu sakot, visa kamera ir nodarbināta, un darīt ir ko. Pēkšņi dzirdam, ka pie kameras durvīm parādās kautkāda kustība, nožvac atslēga, un durvīs parādās Solvita.
Mēs visi apstulbuši, no tantes ar sarkano parūku durvju ailē, un cietuma priekšnieku blakus. Pirmais ko Solvita spēja mums pateikt, Labvakar, ar ko Jūs te tagad nodarbojieties? A situācija kamerā tāda, ka odu lidojam varētu dzirdēt. Visi sastinguši savās iepriekšējās pozās, viens iekārtojies pie loga, ar zirgu rokās, otrs tur rokās divas pieclitrīgās ūdens burkas, kuras izmantotas, kā hanteļu aizvietotājs.
Vēl viens nopauzējis spēli, tā arī neatlaiž pulti no rokām, uz galda lapiņa, kur skaitam zoles punktus. Uz galda kūpoša tēja un cepumi... Pirmais neiztur viens no mūsējiem un saka: Mēs te sēžam, bet ko Jūs te darāt? Solvita protams uzreiz klūp ādā priekšniekam, lai tas paskaidrojot, kas te par balagānu notiek, un kāpēc apcietinātās personas neievēro režīmu. Priekšnieks, šai rauj vaļā atbildi: Sakarā ar to, ka gaidījām Jūsu vizīti, ieslodzītajiem tikai pavēlēts Jūs sagaidīt un gulēt nelikties... Protams, tās bija pilnīgas muļķības, bet nu kaut kā šim ādu vajadzēja glābt.
Kas tur daudz ko kopt visam baram 8 cilvēkiem tos 16 kvadrātmetrus. Apartamenti izmazgāti, logi notīrīti viss skaisti... Sēžam skatāmies teļuku, graužam cepumus, un dzeram tēju. Pienāk jau vakariņas, mums atkal deguni nokārti, ka Solvita mūs tā arī nepagodināja ar savu klātbūtni, un tikai lieku trobeli sacēlusi, ka vot nu tik lielā priekšniecība brauks, kādi likumpaklausīgi mēs pilsoņi un kāda kārtība tiek uzturēta pašā cietumā.
Iestājas jau vakars, kad oficiāli itkā tiek atslēgta elektrība un visiem pilsoņiem ieslodzītajiem jāiet gulēt, bet plkst 22.00 ir laiks, kad daudzi vispār tā pa īstam mostas. Un cietums sāk dzīvot savu nakts dzīvi. Kāds nodarbojas ar sportu, atspiežas, taisa presīti, un visādi citādi mēģina audzināt savu muskuļu masu, cits spēlē pleisteišen spēlīti, vēl kāds cits kautko mucī, vienu vārdu sakot, visa kamera ir nodarbināta, un darīt ir ko. Pēkšņi dzirdam, ka pie kameras durvīm parādās kautkāda kustība, nožvac atslēga, un durvīs parādās Solvita.
Mēs visi apstulbuši, no tantes ar sarkano parūku durvju ailē, un cietuma priekšnieku blakus. Pirmais ko Solvita spēja mums pateikt, Labvakar, ar ko Jūs te tagad nodarbojieties? A situācija kamerā tāda, ka odu lidojam varētu dzirdēt. Visi sastinguši savās iepriekšējās pozās, viens iekārtojies pie loga, ar zirgu rokās, otrs tur rokās divas pieclitrīgās ūdens burkas, kuras izmantotas, kā hanteļu aizvietotājs.
Vēl viens nopauzējis spēli, tā arī neatlaiž pulti no rokām, uz galda lapiņa, kur skaitam zoles punktus. Uz galda kūpoša tēja un cepumi... Pirmais neiztur viens no mūsējiem un saka: Mēs te sēžam, bet ko Jūs te darāt? Solvita protams uzreiz klūp ādā priekšniekam, lai tas paskaidrojot, kas te par balagānu notiek, un kāpēc apcietinātās personas neievēro režīmu. Priekšnieks, šai rauj vaļā atbildi: Sakarā ar to, ka gaidījām Jūsu vizīti, ieslodzītajiem tikai pavēlēts Jūs sagaidīt un gulēt nelikties... Protams, tās bija pilnīgas muļķības, bet nu kaut kā šim ādu vajadzēja glābt.
Solvita, uzreiz atplauka smaidā, un teica, ka nu nevajadzēja jau tāda nieka dēļ likt ieslodzītos mocīt un atņemt tiem miegam paredzēto laiku. Durvis aizvērās, mēs savā starpā saskatījāmies, un sākumā klusām, bet pēc tam jau pilnā balsī smējāmies, no visas sirds. Nākošajā rītā cietuma priekšnieks atnācis, mums tā arī pateica, vispār Jūs te visus karcerī vajag sasēdināt, bet par cik arī viņš ir ticis sveikā cauri, tad taisnības labad, viņš mums arī šoreiz grēkus atlaidīs. Bet turpmāk, lai mēs tādus mēslus viņam nevārot, un vispār televizoru, lai labāk noslēpjam, šādiem gadījumiem.
Stāst jau interesants, bet vai tevi pēc šādiem konkrētiem atgadījumiem nevar diezgan viegli sazīmēt?
AtbildētDzēstnepieļauj domu, ka stāsts varētu būt izdomāts, vai sagrozīts?
AtbildētDzēstNafig teļļuki jāslēpj, ja ir legāli? Bet nu uzrakstīts skaisti :D
AtbildētDzēstNu specifika Valmieras cietumā ir tāda, ka tur ir normāli veci stikla logi ar koka rāmi, un viņi ir lieli, tad kad tu skaties teļuku, tad no ārpuses var redzēt televizora atspulgu, kas nav baigi forši, ja to dara pēc 22.00 tāpēc arī jāmaskē kaut kā.
AtbildētDzēstĀ, nu jā, pēc 22 elektrību atslēdz, sapratu..
AtbildētDzēstJa ir luste uzraksti kādu vakara pasaku par kkādiem ekšeniem, razborkām, kā ir ar tik ļoti populārajiem paštaisītajiem ieročiem, vai ir vajadzība pēc tāda utt?
Un turpinam no pirksta izzistus stastus rakstiit. 2004. Solvita tik pasas gada beigas stajas iekslietu ministres amataa. Jau ljoti sen valmieraa ir pakesu logi ;) un jaa chepa runaaja ar Solvitu latviski. Regulee veel :D
AtbildētDzēstKaut kāds tu lashara izskaties, ko tu cilvekam piesējies?
DzēstJā, Solvita stājās amatā pašā pēdējā mēnesī amatā, Valmierā izmeklēšanas izolātorā tobrīd bija koka rāmju logi visparastākie, pakešnieki stāvēja zonā jau tolaik.
AtbildētDzēstpakesu logi valmiera izmeklesanas cietuma paradijas tik 2012.gada vasara.
AtbildētDzēstpats tagad sezu valmiera un 2010-2012.gadam sedeju izmeklesana un tur bija sapuvusi koka logi,kas pat ara krita.
zona pakesu logi jau ir sen.
Kaut kā zūd ticamības moments. Lai autors šo piedzīvotu 2004.g. kas ir 9 g. atpakaļ, viņam būtu jābūt rūdītam zekam, bet kaut ka pārāk labi lieto netu un komatus.
AtbildētDzēsttev nezin kāpēc liekas, ka cilvēks kurš sēdējis 1x uzreiz automātiski tur nokļūst atpakaļ. Tā varbūt notiek ar bomžiem un narkomāniem. Kļūdas gadās visiem. Tāpēc nevajag te savas teorijas tagad stumt cauri. Ir arī vecās cietuma mēbeles, kuri nemāk dzīvot vairs ārpus žoga. bet tas ir cits stāsts. No mūsu tusiņa, kuri satikās iepriekš tikai 1 ir palicis vēl brīvībā, pārējie atkal ir bijuši tiesāti, bet neiesēdināti, vēl 2 sēžas un nāk ārā regulāri.
Dzēstja zeks, tātad viņam ir jābūt stulbam un neizglītotam? Mums uz ielām tādu vēl ir vēl vairāk nekā cietumā.
DzēstBet tie, kas sēžas un nāk ārā regulāri - kāpēc tā notiek? Kāpēc viņus nevar iesēdināt pavisam? Vai arī likvidēt? Nu, kāda jēga sabedrībai no viņiem? Tikai ļaunumu vairo.
DzēstJēga nekāda... Esmu dzirdējusi, ka ir tādi kuri pa vasaru dzīvo ārā un kad paliek auksts izdara kko mazu lai iesēdinātu, bet pavasarī atkal būtu brīvs.
DzēstEs īsti nesapratu, tad sanāk, ka tev tā jau ir otrā reize?
AtbildētDzēstDazkaart zeks var buut normalaaks un cilveciskaaks nekaa parasts pilsonis.
AtbildētDzēst