Par ceļiem, zirgiem un maļavām...

Neatceros kurš ministrs to teica, bet skanēja tas teikums aptuveni šādi: "Ceļi ir ekonomikas asinsrite".

Jā, bez ceļiem arī cietumā nekur, vispār ja ceļu nebūtu, cietumā dzīve apstātos...

Tātad, kas ir ceļi cietumā, ceļi sastāv no "zirgiem", kas pagatavoti no dzijas diegiem, kurus savukārt iegūst no džemperiem, svīteriem un citiem adījumiem, tos atārdot, un pēc tam atkal satinot, kā tas jau bija kaut kad iepriekš aprakstīts.

Ceļu mērķis ir ātri nogādāt zīmīti uz to vai citu kameru. Bet tehnoloģijas iet uz priekšu, tāpēc bieži vien cietumā šobrīd var dzirdēt arī pa kādai anekdotei, kad viena dzīvokļa iemītnieki bļauj citiem, ar jautājumu, kāpēc tu man sūti "maļavu", ja varēji pa telefonu piezvanīt. Prātīgi tas nav, bet katram savi ieradumi.

 

Zīmītes ceļu var izsekot, klausoties, kā sakliedzas vai sazinās savā starpā kameras. Zīmītes aizkavēšanās kādā kamerā, var nozīmēt tikai 2 iemeslus, kamerā notiek šmons, jeb kratīšana, vai arī zīmīte tiek pusceļā izlasīta un vēlāk tās saturs tiek nodots attiecīgajiem miličiem. Šādi gadījumi ir neskaitāmi, tāpēc šādas kameras kuras netiek uzskatītas par drošām, tiek iesaldētas, līdz apstākļu noskaidrošanai.

 

 Ja Centrālcietumā, logu restes ir tik mazas, ka knapi 10 cigaretes var izstumt cauri, tad piemēram Valmieras cietumā, mierīgi var ievilkt gandrīz vai jebko. Zīmītes saturi var būt visdažādākie, piemēram pragonos, vāc informāciju par kādu noteiktu cilvēku, vai arī tiek meklēts konkrēts cilvēks. Paziņu vai lietā iesaistīto sarakste.

 

Zīmītes mīl pārķert arī paši dežuranti, viņi cenšās uzrasties negaidīti un tad jau jārīkojas zibenīgi, jāsavāc ir gan pats zirgs, gan jāglābj zīmīte, jo pēc pārs minūtēm kameras durvis atvērsies un sāksies kameras kratīšana.

 

Praktiski tas vienmēr beidzas ar to, ka zirgi tiek atņemti, un Tu atkal sēdies un taisi jaunu zirgu, jo tā neesamība tevi neattaisno pārējo cietuma iemītnieku priekšā, zirgs ir must have, katrā kamerā bez izņēmumiem. Atsevišķs stāsts ir par Daugavpils cietumu kurš atrodas pilsētas centrā pie paša tilta, tur ir vēl viens ceļu veids, kas saistīts ar ārpasauli.

 

Tur ir speciāli apmācīti cilvēki "špuļatori". Tātad ņem glancētu papīru, rullē, rullē, kamēr sarullē un ar klīsteri salīmē trubu, kura sanāk apmēram 1,5m-2m gara, tad no papīra uztaisa konusveidīgu raķetīti, kurai no iekšpuses priekšā iemīca maizi un tai pievienotu diega galu, "špuļatori" ir baigie snaiperi un var tādu raķetīti ar tādu spēcīgāku pūtienu, visus 70 metrus aizpūst, ar precizitāti līdz pat pusmetrs.

 

Tā nu viņi tur izklaidējas un pūš iepazīšanās zīmītes meitenēm, kuras iet pāri tiltam, vai arī cilvēkam, kurš speciāli gaida viņam adresētu ziņu, menti dabiski, ka skrien uz tiltu, lai noķertu pārkāpēju, meitenes spiedz, zeki smejās, un tā tas cirks tur jau gadiem turpinās. Skaistāk tas viss pasākums izskatās tumsā, kad tiek pievienota vēl vate un tā aizdedzināta, tad var redzēt, gan kur raķete tiek aizpūsta, gan kur viņa paliek.