Par Valčaru 20.sērija

Valčara es arī gribu sev tādu afigenno tetovējumu pa visu muguru, kā tev, tas ir ilgi? - Sports skatoties uz Valčaras tetovēto ķermeni ieminējās. Valčara iesmējās, - Sport, tu man atgādināji vienu vecu arestantu, Traktorists viņam bija iesauka, un zini kāpēc?

Kā, lai es to zinātu?- Sports atmeta.

Bija mums reiz zonā viens tāds mužiks, augumā ražens kolhoznieks, kurš bija dzērumā pēc strīda iebraucis kaimiņa mājā ar savu traktoru, bet tur par nelaimi gulēja viņa atbraukušais svainis, tā tas nabags tur nomira, bet šim iedeva piecus gadus, un tā viņš pie mums atbrauca.

 Vienmēr kad gājām uz pirti, vai barakā, kad vakaros visi izmetās no robām, daudziem no viņiem bija īsti šedevri uztetovēti, nu un šis patstāvīgi lūdza atļauju papētīt, kas īsti uz muguras uztetovēts, blatnie par šo iesmēja, bet ļaunu prātu neturēja, un par cigareti ļāva skatīties cik tik lien iekšā. Nu un iepatikāš viņam viena cita arestanta tetovējums, tāds sprauslājošu zirgu trijūgs, fonā baznīca ar kupoliem, vispār jau arī pats Diņa pats lepojās ar to tetovējumu, un vienmēr kad pārdzērās, stāstīja, cik kilometrus cigarešu viņš par to samaksājis, un cik maisus tējas.

Lēti tas nav arī zonā, kur nu vēl pie laba meistara, pie kura piekļūt vispār varēja tikai rindas kārtībā. Bet nu šim mužikam galvā nobrieda plāns, un šis devās pie nakoļščika, lai šim uzmauc arī kaut ko tādu. Naudas tādam tetovējumam viņam nebija un būt nevarēja, bet viņš bija gatavs darīt jebko, lai tikai pie tetovējuma tiktu, vispār viņam bija tāda riebīga privička, iet nopakaļ un īdēt, lai beidzot viņa lūgumu izpildītu.

Beigās jau visa zona zināja, ka šis tik ļoti grib to tetovējumu, ka beigās mužiki savācās kopā savā starpā kaut ko norunājuši, beidzot pasauca šo pie sevis, un teica,- labi būs tev nakolka, kā tu prasīji, mēs par visiem tev sametīsimies, lai tev beidzot tev meistars uztaisa to tetovējumu, savādāk tu jau visiem drīzi apniksi ar savu īdēšanu.

Mužiks pats bija dienējis tankistos, un gribēja skaistu motīvu no tanku kaujas.

Tetovētājs viņu uzklausīja, paņēma kaļku un sāka zīmēt, otrā dienā, šis rādija viņam gleznas vērtu darbu, tur bija viss, gan friči, gan galvaskausi, gan tanki, smuki vienu vārdu sakot viss bija sanācis. Priecīgs bez gala, šis aizskrēja un iekārtoja sev stūrī vietu, kur turpmāk viņš kādu laiku dzīvos. Nu un process aizgāja...

Visu tur nemaz nevar pārstāstīt, kā viņš slēpa to tetovējumu, gan no pārējiem zekiem, gan no mentiem, jo par tetovēšanu vēl papildus sroku varēja noraut, viņš pat uz pirti negāja, jo gribēja visu triecientempā dabūt cauri. Tā viņš nomocījās četrus mēnešus, tikmēr mužiki godīgi nesa tetovēšanas meistaram, gan tēju, gan cigaretes, gan vēl visu ko viņš paprasīja, jo neko citu viņš tobrīd vienkārši darīt nevarēja.

Beidzot tā diena bija klāt, tetovējums bija pabeigts un uz viņa pirmizrādi bija savākusies gandrīz visa zona, par ieeju uz pirmizrādi maksāja visi, kuri gribēja redzēt to brīnumu, norēķinājās, kā kurš varēja, kurš ar kādu cigareti, kurš ar zavarku tējas. Iznācis prahoda vidū, aptinies ar palagu, šis apgriezās ar muguru pret skatītājiem, nometa apmetni. Visi ieraugot tetovējumu ievilka elpu, tas bija tāds šedevrs, ka nekāda Versaļas pils  tur klāt pat nestāvēja.

Viss bija tik sīki detalizēts un dzīvs, izpildīts pilnās krāsās, gandrīz vai ņem, novelc ādu, liec rāmī, un tirgo kā šedevru. Bet te kaut kas nebija riktīgi, un no sākuma nevarēja saprast pat kas īsti, kamēr visi saprata, ka uz muguras ir uztetovēts traktors, kurš stāvēja pie fermas, kur aplokā ganās cūkas, un vecene ar dakšām sūdus mēž no aploka. Smējās toreiz visi, pat atnākušie menti. Kad šis saprata, kas par lietu, kādu brīdi bija sadusmojies, bet sapratis, ka tādu tetovējumu nost nedabūt vairs nekad, un būs ar to vien jāsadzīvo, turklāt viņš par to nebija maksājis necik, tāpēc predjavu mest arī nevarēja. Tā mēs viņu arī iesaucām par Traktoristu. – Valčara nobeidza savu stāstāmo.

Un viss tas stāsts Sport ir ar morāli, tetovējums ir arestanta otra pase, lai pie viņa tiktu viņš no sākuma ir jānopelna, un tikai tad tu viņu vari, ja vēlies, sev uztetovēt, un šitie tavi kaprīza bērna, „es arī gribu”,  neiet cauri. Tāpēc ej padauzies pa zonu, tad jau redzēs, pie kādiem tetovējumiem tu tur tiksi, savādāk var sanākt kā Traktoristam, - Valčara paskatījās Sporta virzienā, kurš nebija gaidījis tādu notikumu pavērsienu.

 Bet tagad taču tetovējas arī brīvībā esot – Sports nerimās.

Nu tad uztetovē sev kaķi uz vēdera tad staigā pa pludmali un rādi to meitenēm, kāpēc tu prasi par arestantu tetovējumiem? - Valčara atcirta, paņēma rokās grāmatu un sāka to lasīt.