Par Valčaru 19. sērija.

Valčara īsti nesaprata kur pat atrodās, un kas sekos tālāk, bet intuīcija teica priekšā, ka  šeit izšķirs viņa likteni.

Labdien, kā Jūs sauc?- smaidot uzsāka sieviete gados, kura atradās komisijas sastāvā.

Valčara,- viņš īsti pat nesaprata kāpēc viņi pārprasa.

Kāds šodien datums?- sieviete turpināja.

Es neatceros,- Valčara nevarēja sakoncentrēties.

Jūs zināt kur jūs atrodaties?- viņa uzdeva vēl vienu jautājumu.

Zinu, hihenē, - Valčara iesmējās.

Nu, skaidrs, šo variet vest prom, paskatījusies uz sanitāriem,  sieviete novērsa no viņa skatienu un sāka pildīt papīrus.

Valčaram bija absolūti vienalga, kas, ko, kāpēc viņu veda atpakaļ, jo īsti šī pasākuma jēgu viņš arī neaptvēra.

Sanitārs noskatījās uz nevarīgo vīru, un paņemdams sev apkārt viņa roku veda Valčaru atpakaļ uz nodaļu.

Tiešām tā nosaka, es esmu vai neesmu pieskaitāms?- Valčara pagriezis galvu uzjautāja sanitāram

Nomierinies, izgulēsies, atiesi, varēsi uzjautāt dakterim, es taču vienkāršs sanitārs, bet parasti tā notiek vienmēr, viņi vēl tikai papildus paņirgājas par pavisam debīliem- Juris noteica un turpināja iet uz priekšu.

Laid mani atpakaļ, es viņus tur tulīt visu kabinetu sarkanu uztaisīšu, - Valčara saņēmis pēdējos spēkus centās izrauties.

Nomierinies, vilciens aizbraucis, tevi vēl vairāk nozāļos, kam tev to vajag, tik un tā viņi tevi tagad nošpigos, lai tu nekur neaizmuktu, es jau šito esmu redzējis simtiem reižu, tā notiek katru reizi, tāpēc davai spakuhu ieslēdz un centies netopīt, - Juris noteica un ieveda Valčaru palātā.

Valčara apgūlās un atkal sāka iemigt, vēl tikai ar vienu acs kaktiņu redzēdams, ka palātā ienākusi māsiņa, viņš atkal sajuta dūrienu sev sānos, un atkal atslēdzās.

Cerams, ka netrakos, - māsiņa paskatījusies uz sanitāru noteikusi, savāca savus instrumentus.

Viņu nemaz neklausījās, nevar zināt, - Juris atbildējis, apsedza Valčaru ar segu, un izgāja ārā no palātas.

Sports uz to visu noraudzījās sēžot savā gultā un izvēlējās labāk klusēt, jo to ko viņš redzēja, tas bija, dārzenis pārvērsts, cilvēka vietā, un viņam negribējās nonākt tādā stāvoklī ne uz sekundi...