Par Valčaru 9.sērija

Saņēmis atbildi no obščaka, Valčara apsēdās pie galda un paskatījās uz pārējiem.

Nu ko, sāksim visu pēc kārtas, Tūzi, tu te biji kameras vecākais es saprotu, tā, un tavā vadībām visa kamera šobrīd ir sabraukusi tādā kasjakā, ka ir jāpieņem lēmums, ko ar Jums darīt tālāk. Ja tu man apgalvoji, ka esi pacans, tad kā no pacana arī prasīšu.

Ja jau tu esi režīma atricalova un neesi mužiks, kā to pats teici, tad tev pēc idejas no paša sākuma, bija jārēķinās ar manu autoritāti, jo zonā tu būtu manu rīkojumu izpildītājs, bet te es skatos, tev mazliet tā vara ir pašķobījusi veselo saprātu, un tu jau tik tālu esi aizkomandējies, ka pazaudējis esi apvāršņus, principā par to tevi vajadzētu sodīt, kāds būs sods, to lems obščakā, man pret tevīm pretenzijas ir par to, ka tu redzēdams, ka es esmu vecs cilvēks, liec man rāpties palmās, kas man ne tikai kā vecam katordzniekam nebūtu jādara, bet tikai aiz sava vecuma pienāktos gulēt pirmajā stāvā, tā jau ir savu pravu kačāšana.

Tūzi, un tu kā pacans sēdējis, nevarēji izsist cauri vecu apbižoto? - Tāpēc sodu tu saņemsi. Pret Garo, Robčiku un Okuņu man pretenziju nav, jo viņi neko ietekmēt nevarēja. Valčara bija runājis.

Tūzis lēnām pārstrādāja uzklausīto spriedumu, - Valčara, bet kā ko man darīt, lai tu man varētu to piedot, nelauz man dzīvi, man vēl taču viss sroks priekšā. Prasi visu ko gribi tikai nenolaid mani.

Visu, - Valčara atkal iesmējās. Tu pats tikko saprati, ko pats pateici? Visa kamera dzirdēja un tagad man tam ir trīs liecinieki, visa kamera taču dzirdēja, - Valčara paskatījās uz Garā pusi. Jā, dzirdēju, - Garais atbildēja. Arī Okuņs un Robčiks piekrita.

Nu, ko pripliļi, karoče tu man būsi tagad dzīvību parādā, tev ir skaidrs?- Valčara paskatījās uz Tūzi.

Kā, dzīvību, tu mani ko taisies pa zaļo palaist?- Tūzis atkal nesaprata, kas viņam ir pateikts.

Tu būsi man torpēda, un tavs pienākums būs kādu palaist pa zaļo, ja es to gribēšu, ja atteiksies to darīt, tad arī nolaidīs tevi, bet arī tur tevi atkal piespiedīs izdarīt to pašu, ko liku.

Tā būs tikai godīgi, spēka tev pietiek, par dumjš arī neesi, tāpēc varēsi mierīgi dzīvot arī visu savu palikušo laiku zonā,  nekad nelikšu tev izdarīt neiespējamo, piemēram divu dienu laikā novākt prokuroru, kamēr tev vēl 5 gadi ko marinēties, tas man zapadlo, un vari būt par to mierīgs. Bet rīkojums būs jāizpilda, jebkad, kad es to iegribēšu,- Valčara rezumēdams ieturēja pauzi. Labi, - Tūzis vēl joprojām nesaprata, kā visa šī  situācija turpmāk ietekmēs viņa dzīvi. 

Tūzis  bija uzsācis savu kāršu partiju, kuras izspēles noteikumus viņš ne līdz galam saprata.

Da ņedorgajsja, viss būs štokos, tu tak raujies noziedznieku pasaulē ar visām četrām vot i būs tev viņa piedzīvojumiem bagāta, tu tak negribi kā parasts mužiks nodzīvot palikušo sroku, es tā saprotu, redz Garajam un Okuņam tik ļoti par pacaniem negribās kļūt, bet viņi izdarīs savu izvēli vēlāk, kad pacelsies uz zonu, tur vidusceļa nav, vajadzēs pievienoties tai vai citai nometnei. Patiesībā Jūs vēl esat pavisam zaļi, tāpēc Jūs neko vēl nesaprotat no cietuma. 

Nu, domāju, ka visiem viss ir palicis mazliet skaidrāks, un domāju, ka obščaks pieņems labvēlīgu lēmumu pēc maniem paskaidrojumiem. Bet izskatās ka mums te iemītnieku pamaz paliek, gan jau opers iemetīs atkal kādu, tāpēc prognozēju, ka parādīsies jauns iemītnieks uzreiz pēc etapa, bet etaps mums laikam jau ir paredzēts rīt - Valčara bija pabeidzis savu sakāmo, un pieķērās atbildes rakstīšanai saviem „kolēģiem”. Bija jāķerās arī pie dzīves apstākļu uzlabošanas, par to vai pārcelties pie savējiem, vai tusēt tepat Valčara nebija izlēmis, jo visa tā ikdienas jautājumu risināšana pēc tam vēl varēja netīšām atspēlēties, bet no otras puses arī te kontingents nekāds, nav pat ar ko parunāties un kaut ko saķīmiķot, bija jālemj.