Valčara es arī gribu sev tādu afigenno
tetovējumu pa visu muguru, kā tev, tas ir ilgi? - Sports skatoties uz Valčaras tetovēto ķermeni ieminējās. Valčara iesmējās, - Sport, tu
man atgādināji vienu vecu arestantu, Traktorists viņam bija iesauka, un zini
kāpēc?
Kā, lai es to zinātu?- Sports
atmeta.
Bija mums reiz zonā viens tāds
mužiks, augumā ražens kolhoznieks, kurš bija dzērumā pēc strīda iebraucis kaimiņa
mājā ar savu traktoru, bet tur par nelaimi gulēja viņa atbraukušais svainis, tā
tas nabags tur nomira, bet šim iedeva piecus gadus, un tā viņš pie mums atbrauca.
Vienmēr kad gājām uz pirti, vai barakā, kad
vakaros visi izmetās no robām, daudziem no viņiem bija īsti šedevri uztetovēti, nu un šis
patstāvīgi lūdza atļauju papētīt, kas īsti uz muguras uztetovēts, blatnie par
šo iesmēja, bet ļaunu prātu neturēja, un par cigareti ļāva skatīties cik tik
lien iekšā. Nu un iepatikāš viņam viena cita arestanta tetovējums, tāds sprauslājošu
zirgu trijūgs, fonā baznīca ar kupoliem, vispār jau arī pats Diņa pats lepojās
ar to tetovējumu, un vienmēr kad pārdzērās, stāstīja, cik kilometrus cigarešu
viņš par to samaksājis, un cik maisus tējas.
Lēti tas nav arī zonā, kur nu vēl
pie laba meistara, pie kura piekļūt vispār varēja tikai rindas kārtībā. Bet nu
šim mužikam galvā nobrieda plāns, un šis devās pie nakoļščika, lai šim uzmauc
arī kaut ko tādu. Naudas tādam tetovējumam viņam nebija un būt nevarēja, bet
viņš bija gatavs darīt jebko, lai tikai pie tetovējuma tiktu, vispār viņam bija
tāda riebīga privička, iet nopakaļ un īdēt, lai beidzot viņa lūgumu izpildītu.
Beigās jau visa zona zināja, ka
šis tik ļoti grib to tetovējumu, ka beigās mužiki savācās kopā savā starpā kaut
ko norunājuši, beidzot pasauca šo pie sevis, un teica,- labi būs tev nakolka,
kā tu prasīji, mēs par visiem tev sametīsimies, lai tev beidzot tev meistars
uztaisa to tetovējumu, savādāk tu jau visiem drīzi apniksi ar savu īdēšanu.
Mužiks pats bija dienējis
tankistos, un gribēja skaistu motīvu no tanku kaujas.
Tetovētājs viņu uzklausīja,
paņēma kaļku un sāka zīmēt, otrā dienā, šis rādija viņam gleznas vērtu darbu,
tur bija viss, gan friči, gan galvaskausi, gan tanki, smuki vienu vārdu sakot
viss bija sanācis. Priecīgs bez gala, šis aizskrēja un iekārtoja sev stūrī
vietu, kur turpmāk viņš kādu laiku dzīvos. Nu un process aizgāja...
Visu tur nemaz nevar pārstāstīt,
kā viņš slēpa to tetovējumu, gan no pārējiem zekiem, gan no mentiem, jo par
tetovēšanu vēl papildus sroku varēja noraut, viņš pat uz pirti negāja, jo
gribēja visu triecientempā dabūt cauri. Tā viņš nomocījās četrus mēnešus,
tikmēr mužiki godīgi nesa tetovēšanas meistaram, gan tēju, gan cigaretes, gan
vēl visu ko viņš paprasīja, jo neko citu viņš tobrīd vienkārši darīt nevarēja.
Beidzot tā diena bija klāt,
tetovējums bija pabeigts un uz viņa pirmizrādi bija savākusies gandrīz visa
zona, par ieeju uz pirmizrādi maksāja visi, kuri gribēja redzēt to brīnumu,
norēķinājās, kā kurš varēja, kurš ar kādu cigareti, kurš ar zavarku tējas.
Iznācis prahoda vidū, aptinies ar palagu, šis apgriezās ar muguru pret skatītājiem,
nometa apmetni. Visi ieraugot tetovējumu ievilka elpu, tas bija tāds šedevrs,
ka nekāda Versaļas pils tur klāt pat nestāvēja.
Viss bija tik sīki detalizēts un
dzīvs, izpildīts pilnās krāsās, gandrīz vai ņem, novelc ādu, liec rāmī, un
tirgo kā šedevru. Bet te kaut kas nebija riktīgi, un no sākuma nevarēja saprast
pat kas īsti, kamēr visi saprata, ka uz muguras ir uztetovēts traktors, kurš
stāvēja pie fermas, kur aplokā ganās cūkas, un vecene ar dakšām sūdus mēž no
aploka. Smējās toreiz visi, pat atnākušie menti. Kad šis saprata, kas par
lietu, kādu brīdi bija sadusmojies, bet sapratis, ka tādu tetovējumu nost
nedabūt vairs nekad, un būs ar to vien jāsadzīvo, turklāt viņš par to nebija
maksājis necik, tāpēc predjavu mest arī nevarēja. Tā mēs viņu arī iesaucām par
Traktoristu. – Valčara nobeidza savu stāstāmo.
Un viss tas stāsts Sport ir ar
morāli, tetovējums ir arestanta otra pase, lai pie viņa tiktu viņš no sākuma ir
jānopelna, un tikai tad tu viņu vari, ja vēlies, sev uztetovēt, un šitie tavi
kaprīza bērna, „es arī gribu”, neiet
cauri. Tāpēc ej padauzies pa zonu, tad jau redzēs, pie kādiem tetovējumiem tu
tur tiksi, savādāk var sanākt kā Traktoristam, - Valčara paskatījās Sporta virzienā,
kurš nebija gaidījis tādu notikumu pavērsienu.
Bet tagad taču tetovējas arī brīvībā esot – Sports
nerimās.
Nu tad uztetovē sev kaķi uz
vēdera tad staigā pa pludmali un rādi to meitenēm, kāpēc tu prasi par arestantu
tetovējumiem? - Valčara atcirta, paņēma rokās grāmatu un sāka to lasīt.
hehe, prasīju par tetovējumiem un dabūju ideālu atbildi :D
AtbildētDzēstPar traktoru uz muguras bija dzirdets daudzus gadus atpakalj, domaju, ka izdomats, bet izradas, ka isteniba
AtbildētDzēstTā bija patiesība.
Dzēst