Par Valčaru 32.sērija.

Valčara izgāja cietuma koridorā, lai dotos viņam nezināmā virzienā, iekšēji viņš saprata, ka neko labu šāda nakts ekskursija, turklāt ar visām mantām nesola, un diez vai viņu kāds šīs pastaigas beigās sagaidīs ar ziediem un sarkano paklāju.

Kur mēs ejam,- Valčara pagrieza savu skatienu , pret vienaldzīgo uzraugu.

Ej uz priekšu, kur vajag tur arī ejam, - uzraugs attrauca.

Sasniedzot korpusa pirmo stāvu Valčara saprata, ka īpaši daudz izvēļu nav palicis un viņa prognozes apstiprinājās, kad uzraugs pie karcera durvīm viņu ar saucienu, - pie sienas apturēja.

Komandieri, Jūs vispār ahreņeļi, kādā sakarā karceris?- Valčara mēģināja vēl pēdējo reizi uzzināt iemeslus.

Davaj, kusties – uzraugs atvēris karcera durvis, dialogā neielaidās.

Valčara iegāja karcera telpā kura, lai arī bija tikai 3x3 metri liela, un gultas vieta diezgan nosacīti bija tikai apmēram 15 centimetru grīdas paaugstinājums, blāvajā apgaismojumā vajadzēja vēl arī noorientēties, lai saprastu, kur nomest savas mantas.

Abramovičs ievilcis Popkovu dīvānā to apsedza, un pataustījis uz kakla pulsu atkal pasmaidīja. Paskatījies pulkstenī viņš saprata, līdz nākošās maiņas sākumam palikušas vēl 5 stundas.

Labi, Popkovam pateikšu, ka viņš pārdzēries vienkārši pie manis izslēdzās, bet ko darīt ar Valčaru un vai Torpēdai pietiks drosmes viņu nolaist,- Abramovičs sevī kalkulēja iespējamos notikumu scenārijus.

Un  no kurienes Popkovam tik daudz informācijas, un cik viņam atdot, lai viņš šo darījumu aizmirstu un liktos mierā, - arī šis jautājums Abramovičam nelika mieru.

Varbūt pat vajadzēja tāpat kā Popkovam , vienkārši piemesties un gaidīt rītu?- Abramovičs padomāja un piegāja pie seifa, lai to atvērtu.

Aiz lietu mapēm, aizslēptā Absolut pudele un naudas banknotes atradās savā vietā. Tās sataustījis Abramovičs tomēr izvilka pudeli, to ātri atkorķēja, un ielēja sev glāzē degvīnu. Nolicis pudeli atpakaļ, Abramovičs aizslēdza seifu un atkal apsēdās savā krēslā, lai sakoncentrētu domas.

Nē, velns lai parauj, Popkov tu esi liels sūdu muša, jāaiziet man tomēr līdz tevīm, kamēr tu atpūties un jāpaskatās tavā saimniecībā, kas notiek, - Abramovičs pie sevis nodomāja un vienā piegājienā iztukšoja pielieto glāzi, piegājis pie guļošā Popkova to pārmeklēja, izņēma seifa atslēgas un devās uz Popkova kabinetu.  

Koridorā nevienu nesastapis Abramovičs atvēra Popkova kabineta durvis un taisnā ceļā devās pie seifa, ja arī kas bija atrodams, tad tikai tur, un to Abramovičs lieliski saprata.