Par Valčaru 31.sērija.

Valčaram sēdēja pie galda un skatījās televizoru. Domīgi pīpēdams, viņš bija kaut kur tālumā.

-Abramovičs pavisam noteikti zin, ka es esmu zvanījis, viņi taču katru manu zvanu noklausās, bet vai viņš ir noticējis tam, kas ir speciāli pateikts, - Valčara sevi tirdīja.

- Tūzi, ko tu iesāktu ar miljons latiem?- Valčara pagriezās uz Tūža pusi, un smaidot to uzrunāja.

- Nu es ar miljonu savu biznesu iesāktu, man dauz ideju, - Tūzis atjokojās.

- Bet es tev nopietni prasu, ja es tev iedotu miljons latu, jau rīt, vai ne tev, bet nodotu to  glabāšanā, kamēr tu iznāktu no šejienes,  un tu varētu ar to rīkoties, kā sirdij ienāk prātā?

- Nezinu, es točna atvērtu kādu lielveikalu kā Maksima, jo tur visi tak iet bariem un pērk, tur zini kādas rindas visu laiku?- Tūzis ātrumā nespēja neko lielāku iedomāties.

- Tu tikai lielveikalu  uzblieztu, un viss?

Tūzis saminstinājās, - nu vēl jau var tur nezinu, takšu firmu atvērt, jo ar tašiem tak visi brauc, es pats visu laiku ar čomiem tik ar takšiem braukājām, viņi tak tur sakrutī tos skaitītājus, zini kāda varka uzreiz?

Valčara iesmējās, - Tūzi, tu saproti, ka tas viss ir legālais bizness, tur ir jābūt paurim uz pleciem, jāpieņem darbā cilvēki, viss jāregulē, jāuzmana un vēl daudz kas jāsaprot, tu ko ar savu pumpu uz pleciem, tādas idejas te grozi?

-Bet es jau paņemtu darbā kādu, kas atbildīgais, un viņš man par to atbildētu, man viens čoms arī šitā uztaisīja savu biznesu, viņam ir kaut kāds ofiss, kur džeki kaut ko programmē, pats viņš vispār no tā neko nesaprot- Tūzis nepadevās.

-Valčara ar acu skatienu pārlaida pāri kamerai un pamanīja, ka viņu dialogā, klausījās, jau visi, -nu un kuram ir prātīgākas idejas par Tūzi, ko iesākt ar miljonu?

Okuņs negribēja laist garām izdevību, - a es uztaisītu savu  spēļu zāli, es pats vienreiz visu algu nospēlēju tajos, tur riktīga varka...

O,izskatās, ka tevī arī ir kādas saprāta dzirkstis, jau liekas kaut kas reālāks, - Valčara  uzslavēja.

Jautro sarunu pārrauca atslēgu troksnis pie kameras durvīm.

-Valčara, skrūvē benzīnbāku, tev uz izeju,- konvojieris parādījies durvīs nokomandēja

-Komandier, tu galīgi saspiedies, pulkstens divi naktī?- Valčara bija pārsteigts.

- Es neko nezinu, man ir rīkojums, davaj uz izeju, ej pēc tam skaidrojies pie kūmas, ko tu te teātri taisi, - uzraugs bija nevaļīgs.

-Labi, iedod man piecas minūtes vismaz man mantas sapakot.

- Labi, piecas minūtes - uzraugs atbildēja, un kameras durvis atkal aizvērās.

Kamerā iestājās kapa klusums...