Par Valčaru 28.sērija.

Valčara varbūt arī bija vecs, bet  viņš izlikās to nemanot, un katru reizi, kad viņu kāds no jaunākiem mēģināja par to pavilkt uz zoba, Valčaras acis iedegās un viņš bija gatavs pierādīt, kurš ir situācijas noteicējs. Šo dzīves patiesību, Valčara bija iekalis,  jau no bērnu nama laika, un  laikam ejot pavadot savu ikdienu dažādās brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī piedaloties dažādu paziņu „ biznesu”  veidošanā un uzturēšanā, viņš pats vairs tā īsti nesaprata, kāpēc viņam vēl joprojām ir izdevies palikt dzīvam.

Abramovičs, zināja Valčaru, cik pats sevi atcerējās,  un zināja, ka Valčaras vārds dažreiz varēja būt izšķirošs, viņa vadītās iestādes ierastās kārtības nodrošināšanā, gan arī viņa paša labklājības atsevišķu momentu uzlabošanā, par dažādu jautājumu nokārtošanu, vai arī iegribu izpildīšanu.

Darījumu attiecības tā vai savādāk kaut kad beigsies, - pie sevis nodomāja Abramovičs, bet kā tās izbeigt, tā lai beigtos ar bezrūpīgu pensiju kautkur dziļi laukos, savā privātmājā, neviena netraucēts, viņam neiznāca nonākt pie viennozīmīgas atbildes, un aizdomājies virpinot pirkstos savu pildspalvu, viņš atjēdzās no tā, ka viņa kabineta durvīs pieklajuvējot ienāca, drošības daļas vadītājs – Popkovs.

Klau, mums liekas ir problēmas,-  Popkovs  iesāka bez gariem ievadiem.

Abramovičs domīgi savilka uzacis un pievērsa uzmanību, ka Popkova rokas mazliet trīc.

Kas tev atkal, kādas vēl problēmas?

Valčara ir nolēmis tevi likvidēt, man tikko piezvanīja mūsējie, ir notikusi tāda telefona saruna.

Un Valčara, tā arī pateica, ka mani taisās novākt? – Abramovičs nespēja tam noticēt.

Informācija pagaidām ir pārāk izplūdusi, bet runa iet par tevīm, vai arī mani pašu,  vietējie mēģinās situāciju noskaidrot, kas dzirdams no informētākiem cilvēkiem, bet mums būs vien jāpadzīvo tepat cietumā kādu nedēļu vai divas, nav taču pirmā reize.

 Es tevi sapratu, paldies esi brīvs, - Abramovičs ārēji mierīgs, noteica.

Abramovič, tu stulbs esi? Mūs te taisās nolikvidēt, bet tu man te saki, paldies par informāciju???!!!

Popkov, ej iedzer balderiāņa pilienus, tev man liekas ir kaut kas vairāk stāstāms, nekā tikai šobrīd tu to dari, bet tu ej pie sevis atpakaļ, iedzer zāles, nomierinies, un kad būsi gatavs pastāstīt visu pēc kārtas un neko nenoklusējot, tad nāc, es  būšu uz vietas un palikšu kabinetā arī pa nakti.

Labi, atnākšu vēlāk, varbūt tev arī taisnība, vienkārši šitā tusēšanās ap Valčaru un vēl visādi notikumi, likās.... labi es ienākšu vēlāk, bet esi uz vietas, lai nav jāmeklē ilgi vajadzības gadījumā.

Varbūt Valčaru aizvest uz karceri, lai viņš beidz iziet uz sakariem? – Popkovs pameta jautājošu skatienu Abramoviča virzienā.

Lai tusē pie sevis, nav ko aiztikt, tā būs pareizāk, bet tagad ej.