Par Valčaru 16.sērija

Valčara piecēlās-, jāiet padzīt jokus.

Ēdamzālē viņu sagaidīja jauna sieviete, kura acīmredzot pārzināja šo koningentu.

Sēžaties, veiksim pāris testus, lai varētu saprast labāk jūsu personību,- uzmetusi ātru skatienu Valčaram, viņa kaut ko sāka rakstīt savos dokumentos.

Nu labi, ja jau jūs to pieskaitāmību vai nē atzīstat tikai gadījumos, kad cilvēkam ir acīmredzama garīgā atpalicība vai pilnīgs tupums, tad šo cirku varam arī uzreiz pabeigt, bet Jūs savukārt aizpildiet jums nepieciešamos dokumentus, lai varētu arī manā lietā atvilkt ķeksīti. – Valčara pret visām šīm formālajām pārbaudēm izturējās skeptiski un vienīgais iemesls kāpēc viņš atradās šeit, bija laika pavadīšana komfortablākos apstākļos nekā kamerā.

Koridorā, kaut kas iekliedzās, un varēja dzirdēt skrienošus soļus.

Kas tur notiek?- Valčara pamanīja Sportu.

Nekas, vienam nervi neizturēja un šis pakārās tualetē.- Sports izmeta.

Nu, tagad redzat dakter, pat šeit kur it kā ir speciāli apmācīti cilvēki, cilvēks ņem un pakarās, tikai tāpēc, ka neizturēja nervi, vietā, kur tos speciāli ārstē, - Valčara ironiski atzīmēja.

Nu, tieksme uz pašnāvību ir apzināts lēmums, ja cilvēks ir nolēmis to izdarīt, tad viņu neviens vairs neapturēs,- dakterīte atbildēja.

Muļķības, es pats esmu kāries, un vēnas griezis, bet tāda sajūta, ka neviens mani tur augšā negaida un tāpēc metu tam visam mieru, jo sapratu, ka pirms noliktā laika neviens no mums no šejienes neaiziet,- Valčara atcerējās tās pārs reizes, kad bija žņaugts, un vēnas griezis bija tikai protestējot pret mentu bezpridzelu, bet kāda dakterim  starpība, kā bija patiesībā, galvenais, lai izskatītos pēc patiesības, pierakstīs kaut ko līdzīgu īslaicīgiem personības traucējumiem vai tā kaut kā, varbūt tiesā palīdzēs samazināt ieslodzijuma termiņu.

Simulēt te nebija rezona, jo nekas nopietns vienalga nespīdēja, bet pāris baikas tādiem dakteriem, par ļaunu nekad nav nākušas.

Kad viņi bija beiguši, Valčara devās noskaidrot, kas tad īšti bija pakāries un kas vēl par manevriem te bija izveidojušies, kamēr viņš bija aizņemts.

Pakāries bija pajauns vīrietis, kurš šeit atradās jau veselu mēnesi, un pēc kārtējā ārstu atteikuma, viņu pārvest uz cietumu, viņš beidzot bija sapratis, ka no šejienes viņš vispār nekad neizies, tāpēc arī bija nolēmis izšķirties par tādu soli.

Vispār ja man piedāvātu atpūsties šeit visu sroka laiku, es nemaz neatteiktos, ja vien tikai nezāļotu vēl paralēli.- Valčara brīnīdamies par pašnāvnieka rīcības motīviem, pie sevis atkal pārtina atmiņas, kad būdams jaunāks viņš gribēja nolekt no panta simulējot šizofrēniķi, kas viņam gandrīz arī izdevās, bet izgāzās tikai kārtējā stukača dēļ. Bet kamēr ārsti domāja, ka šis ir ar aizbraukušu jumtu, dienas racionā viņam bija obligātas tabletītes un potes, pēc kuru saņemšanas vai apēšanas, viņš vai nu staigāja, kā pa dūnu spilveniem, vai arī vienkārši stulbi varēja skatīties vienā punktā, bez intereses, kas viņam notiek apkārt.

Ehh, jaunība – Valčara nopūtās, un devās meklēt Ingu, vajadzēja sarunāt seksiņu, jo nevar jau zināt, kad šo metīs  ārā no nodaļas.

Inga atradās savā palātā, gulēja uz gultas un lasīja žurnālu.

Nu, ko labu daries?- Valčara apstājās pie palātas durvīm.

Lasu žurnālu un domāju visādas muļķības.- Inga uzmeta Valčaram ātru skatienu.

Es domāju, tevi uzaicināt pievienoties man, kaut ko garšīgu paēst, man tur čomi sasūtījuši tik daudz, ka nevaru viens tikt galā. Nāksi?

Nu, ja tur tiešām ir kaut kas garšīgs, tad ejam, - Inga ātri piecēlusies kājās, devās Valčaram līdzi.

Nu man tur ja nu tikai putna piena trūkst, šito balandu jau nevar visu laiku trenēt, - Valčara jokojot izmeta, jo patiesībā šeit pārtika bija labāka un arī porcijas bija lielākas nekā cietumā.