Par Valčaru 13.sērija.

Iekārtojies, Valčara devās uz pīpētavu kura atradās tualetes telpās, lai arī oficiāli smēķēt nebija atļauts, tomēr personāls nāca pretim, un atļāva to darīt, turpat blakus atradās arī dušas telpas. Pīpētavā drūzmējās vēl kādi četri citi, kuri katrs atradās šeit sev vien zināmu iemeslu dēļ. Sasveicinājies ar pārējiem, Valčara izvilka cigareti un pīpējot turpināja novērot, kas notiek apkārt. Kā sauc, no kurienes?- viens no pīpētājiem uzmetis skatienu Valčaram uzjautāja.

-Valčara es, tepat rīdzinieks, tepat arī tusēju pagaidām kičā, pirmajā korpusā trīs simti trīspadsmitajā hatā.  Ā tu tas pats Valčara, kurš kopā ar Borju un Fašistu tusē? Nu jā, tas pats, a kas?

-Es jau domāju baigi līdzīgs, bet no sākuma neatpazinu, mēs voļā vienā kompānijā ik pa laikam bijām saskrējušies, gan ar Voļku no Imantas, gan Kuvaldu no Jūrmalas. 

-Nu tātad pasaule izrādās maza, visi mēs tepat vien grozamies. Valčara ievilka dūmu, un sāka skenēt savu atmiņu, likās, ka šis ir arī pazīstams, runātājs nemeloja.

Jā, liekas, ka tiešām esam tikušies, nu tas vismaz labi, ka kāds no paziņām vismaz palīdzēs ātrāk tikt skaidrībā, kas te notiek, un kas nenotiek, - Valčara nodzēsa cigareti. 

-Nu, ejam padzersim tēju, tu tak vari ar mani čīfot, - Valčara vēlreiz paskatījās uz jaunatgūto paziņu. 

-Da viss normāli man,  kāpēc tādi jautājumi? 

-Ai zini, man te vienkārši ņepoņatkas gandrīz bija, viens frajers man centās iegalvot, ka viņam viss normāli, bet es viņu atcerējos, un izrādās, ka bija kreisais, tāpēc neņem ļaunā, tas nebija personīgi, tu pats zini, cik tie kreisie tagad abnagļeļi lien atpakaļ pa visiem caurumiem, nedzīvojas viņiem pie tās parašas necik, - Valčara paskaidroja.

Viss kārtībā, par tādiem gadījumiem jau esmu daudz dzirdējis.

Kā tevi sauc, nevaru visu laiku atcerēties pašam kauns- Valčara nevarēja atcerēties šī jauniegūtā biedra vārdu. 

Pa voļai par Juri, pēc pagaņalas tev mani būtu jāzina, kā Sports.

Ko tad tevi par Sportu iesauca, baigais sportists esi?

Da nebija ko darīt hatā, cilāju hanteles katru dienu, lai veselību nepazaudētu un, lai uzturētu sevi formā.- Sports ar sevīm lēnā garā iepazīstināja.   

Šokolādi varbūt gribi pēc čīfera, es ātri aiziešu un paņemšu, - Sports pagriezās, lai ieietu tajā pašā palātā kur nupat bija sācis dzīvot arī Valčara.

Nu eto sudjba, - Sports iesmējās, - tu tagad arī te būsi?

Jā, tā izskatās, - Valčara bija apmierināts ar tādu lietu un apstākļu sakritību.

Nu tad, padzīvosim tepat, kādu laiciņu kopā. – Sportam arī tas apmierināja.

Tu to sanitāru jau esi pārbaudījis, ir iespēja izdzīt maļavu?- Valčara mēģināja atrast iespējas sazināties ar ārpasauli.

Jā, mierīgi, tāds parasts un saprotošs vecis varam noorganizēt kamēr šim maiņa beigsies līdz rīt rītam, tad šis mainīsies un pēc sutkas būs atpakaļ, bet es arī ar vienu mentu te zamucīju viņam mobiļņiks pat ir, tāpēc maļavu jāiemet šim pie kājām, lai neredz kamerā tā kura koridorī, viņš paņems sazvanīs un nodos tavu sakāmo, tā ka viss ir čotka, - Sports pasmaidīja.

Nu tad jau dzīvot varēsim,- Valčara bija apmierināts, ka vismaz kāds kaut ko spēj noorganizēt arī bez viņa.

Labi, ejam patusēt pa brodveju, pie reizes parādīšu kurš ir kas, lai tu ātrāk ieietu lietas kursā, un līdz launagam izštukosim, kādus manevrus te uztaisīt, un abi izgāja no palātas, lai pastaigātos pa garo nodaļas koridoru...