Par Valčaru 12.sērija

Rīts nesolīja nekādus būtiskus notikumus, izņemot to, ka Valčaram bija jābrauc uz tiesu, lai arī Valčara skaidri zināja, ka par ne kādu tiesu šeit pat runa nevar būt, bet nu ko tie apsargi zin un saprot no tā visa. Viņiem ir tikai viens teikums, ja etaps tātad uz tiesu.  Tāpēc bija sagatavojies kārtējam etapam, kurš viņu varēja aizvest tikai uz diviem iespējamajiem punktiem, vai nu atkal metīs kaut kur pie kāda cita izmeklētāja, par kuru viņam pat nojausmas nav, vai arī brauks atvaļinājumā uz slimnīcu. Durvis atvērās uzreiz pēc brokastīm, dežurants nokliedzās : Berezovski, davaj na vihod. Valčara paņēma rokās savu sporta somu, kurā sametis bija tikai pašas nepieciešamākās lietas devās uz izeju.

Tu kur ar tādu somu stumies?-dežurants ieraudzījis Valčaras nesamo bija izbrīnīts- tev taču uz tiesu tikai.

Davaj komandieri netupī, es varu kaut divus maisus etapā vest un vispār cik gribu tik arī vedu, ko tu man piesējies, ej labāk jaunos māci, davaj ejam nebremzē te visu procesu - Valčara bija neizgulējies un līdz galam arī īsti nepamodies.

Sekojot līdzi konvoja aptuvenajam maršrutam bija skaidrs, nekāda tiesa te nebija pat tuvu gaidāma, tātad, paliek tikai baļņička vai arī kārtējais pārsteigums.  Bet pārsteigumu nebija, un ieraudzījis uzrakstu pie ieejas durvīm, Valčara saprata, ka ir nokļuvis iestādījumā kurš atrodas Laktas ielā, un kurā tiks pārbaudīta viņa psihiskā veselība. Valčara pasmaidīja, nu šeit jau ir mazliet foršāk,  ja tā ātri kaut ko saveidošu, tad te būs normālas brīvdienas, lai arī te arī bija apsargi, tomēr iekšā nodaļā viņi negāja, un sargāja tikai restes, saņēmis savu slimnīcas apģērbu Valčara sekoja sanitāram, kurš viņu uzveda otrajā stāvā un viņi iegāja nodaļā. Ne ar ko šī slimnīca neatšķīrās no parastas, ja nu tikai gultas bija civilizētas nevis īstas slimnieku gultas, durvīm nebija rokturu, un arī gaismu nevarēja slēgt ārā pats. Televizors uz visu nodaļu bija viens un atradās ēdamzāles stūrī, kaut kādi nesaprotami tipiņi, un vēl kaut kāda jauna sieviete  kura arī bija slimnīcas robā, bet ko viņa te darīja Valčara vēl nesaprata.

Viņi devās pie nodaļas vadītājas.

Labdien, - Valčara sasveicinājās ar nodaļas vadītāju, kuru sauca Irēna.

Labdien, piesēžaties, kamēr izrunāsimies, kā pie mums te dzīvot, kā uzvesties, paies kāds laiciņš, - varbūt varu jums piedāvāt ūdeni?- nodaļas vadītāja bija laipna un atvērta sarunai.

Jā, neatteikšos,- Valčara arī nekur nesteidzās.

Atvērusi Valčaras personisko lietu, Irēna saprata, ka šis ir tas gadījums, kad nekādu pārsteigumu nebūs, kārtējais vecais bandīts kaut kādā veidā ir nokārtojis sev atvaļinājumu  un vienkārši grib atpūsties, un nekāda ekspertīze par viņa pieskaitāmību vai nepieskaitāmību viņam patiesībā nav vajadzīga.

-Berezovska kungs, es saprotu, ka Jūs pie mums ciemos uz visu pieļaujamo laiku atbraucāt?

Valčara pasmaidīja, - Nu tā teikt, cik ilgi atļausiet tik arī paviesošos, pie Jums jau kā kūrortā, man tas cietuma gaiss, kā vecam cilvēkam ir par smagu, tāpēc arī tā sanāk, kā sanāk, pluss vēl liekas, ka mazliet nervi jāpaārstē, jo man pašam liekas, ka dažreiz man ir apziņas aptumsuma brīži, pēc kuriem es pats brīnos, kā es ko tādu varētu sadarīt, tā nu pie jums tā teikt uz pārbaudi, kā pie profesionāļiem, jo cietumā jau tādu palīdzību mums neviens nesniedz.

Nu ko, redzēsim, redzēsim, jūs tāds pavecāks vīrs, likšu jūs palātā ar vienu klusu puisi, viņš Jums netraucēs, blakus atsevišķā palātā guļ viena jauna meitene, tā ka būs vien jums viņa jāsargā, nu un arī sanitāri palīdzēs, ja būsiet aizmidzis.- Irēna smaidot pabeidza teikumu un pasauca sanitāru.

Juri, lūdzu parādiet Berezovska kungam, kur viņam būs turpmāk jāguļ, vediet viņu uz otro palātu, tur klusāks un mierīgāks. – Nodaļas vadītāja nodevusi instrukcijas sanitāram pieķērās pie dokumentu aizpildīšanas.

Valčara paskatījās uz sanitāru un pie sevis nodomāja, - nu šis jau ir voļnais, sarunāt kaut ko vajadzīgu nevajadzētu būt problēmām, bet nu jāapskatās, kas te vispār notiek. Un devās līdzi uz savu palātu.