Par Valčaru 21. sērija

Valčara brauca atpakaļ uz cietumu, kūrorts bija beidzies, sapakojis abas lielās somas ar produktiem, viņš gaidīja konvoju.

Ienāca sanitārs, Berezovska kungs, jums jābrauc, - sanitārs noteicis apstājās pie palātas durvīm.

Zinu, davaj ejam ārā, - Valčara atvadījās no Sporta un devās atpakaļ uz cietumu.

Plāna līdz galam Valčaram nebija, jo kopā ar viņa personīgajām lietām  kuras stāvēja mantu noliktavā, bija vēl trīs litrīgās degvīna pudeles. Kā viņas izdabūt cauri šmonam, un ja nu ietiepsies, labi pofig, vienalga nav par manu naudu pirktas, gan jau pārdzīvosim, - Valčara lēnām ģērbjoties sakārtojās.

Iebraucot cietumā Valčaram procedūra bija sen  zināma, no sākuma viens boksiks, pēc tam šmons un tad nākamais boksiks un tad uz karantīnu vai uzreiz cels augšā uz kameru.

Netīrajā, piepīpētajā boksikā viņš gaidīja savu kārtu, kamēr viņu pasauks uz pārmeklēšanu, īsti nebija ar ko runāt un visi citi bija vai nu piekusuši, vai arī domāja savas domas.

Berezovski, na vihod, - dežurants atvēris boksa durvis nobļāvās.

Valčara saudzīgi pacēla abas somas, un devās ārā, sagaidījis kamēr durvis aizverās viņam bija tikai īss mirklis.

Komandier, davaj runājam tā, man re kur trīs litri poilas, vienu ņem sev un es tev vel bloku Parlamenta uzmetu, bet davaj es gasīju šito kontrabasu.

Dežurants uz viņu paskatījās, novērtēja situācija un pametis ar acīm pretim atrodošos logu virzienā klusām nočukstēja, - met tur augšā.

Valčara ātri noorientējies uz loga palodzes uzmeta lielveikala tīkliņu ar degvīnu un bloku ar cigaretēm un devās uz kratīšanu.

Atgriežoties no tās, Valčara secināja, viss kas pienākas dežurantam jau ir pārslēpts, un ātri paķēris maisiņā palikušo devās iekšā pārmeklēto pagaidu kamerā.

Pārmeklēšana ievilkās, jau bija vēls vakars.

Beidzot boksika durvis atvērās un dežurants nokliedzās, - kto na tranzit, na ļeva , kto na tjurmu, tot na prava.

Un visi pacēla savus nesamos, lai dotos uz izeju.

Prognozes nebija iepriecinošas, veda atkal uz karantīnu, jo vakarā neviens uz kameru neveda, tāpēc Valčara bija vīlies, jo tas bija papildus nevajadzīgas galvassāpes.

Ienākot karantīnas kamerā, kura atradās pustumsā un jau pārpildīta, Valčara atpazinis Gromu uzreiz devās viņa virzienā.

- Grom, tu vecais katordzniek, tu kā te iebrauci?- Valčara bija izbrīnīts.

- Valčara, nu tu griez, tu arī vēl te tusē?- Groms, arī bija izbrīnīts par šo tikšanos.

- Nu menti atkal bezpridzeļņičajet, vot i iegriezos te uz kādu laiku, - Valčara pasmaidīja.

Tā bija atkal tikšanās, kopš pēdējiem astoņiem gadiem, kad viņi iepazinās pirmo reizi, un sarunu tēmu viņiem netrūka. Valčara bija priecīgs satiekot veco biedru, arī Groms beidzot varēja atslābināties, jo bija kāds kuru viņš pazīst.