Par Valčaru 14. sērija.

Kas tā par veceni, mums te tusē, - Valčara pamanījis garāmejošo būtni atkal nelikās mierā.

Guļ viņa blakus palātā, arī te tjipa, no Iļģuciema atbraukusi, bet ja gribi viņu paņemt priekšā, mierīgi piebrauc, iedos, viņu laikam te visi jau paņēmuši priekšā, - Sports paskatījās uz Valčaru.

Tāda šalava?

Nu, kāda ir, tāda ir, nav jau mums te dižas izvēles, pats saproti.

Viņa pat ar kreiso te sāka flirtēt, bet mēs viņai instrukcijas nodevām, tad viņa vairs ar šo pat nepastaigājas, gribi noorganizēšu?- Sports zināja, kāda ir kopējā situācija.

Nu, es vēl apskatīšos abstanovku, saki kreisais arī te ir, un kas tas par čavellu?- pametis ar acīm Valčara norādīja uz vienu no rindā stāvošajiem pie māsiņas.

Tas ir neadekvāts, viņam patstāvīgais īssavienojums smadzenēs,pa hodu šiziks vai kaut kas tāds,  pat nav rezona bazarēt.- Sports bija lietas kursā,- Ejam labāk Juri pierunāt.

Ar Juri vienojušies, ka viņi drīzumā atgriezīsies, lai norunātu, kas darāms, abi aizgāja ciemos pie Ingas. Inga bija tā pati sieviete, kura atradās šajā nodaļā viņiem nesaprotamu iemeslu dēļ, bet viņa arī bija nosūtīta uz pieskaitāmības vai nepieskaitāmības ekspertīzi.

Inga, čau, ciemos ievilkām, tēju iedzert, - Sports atverot palātas durvis smaidot sasveicinājās.

Čau, čau, tas tev jauns draugs?- Inga ieraudzījas arī Valčaru.

Nu, kā lai tev saka, ne jauns, ne vecs, kopā voļā tusējām.- Sportam nebija kur likties.

Inga, uz dušu nāksi?- Sports uzreiz pārgāja uzbrukumā.

Priekš kam, es jau no rīta biju, iešu vēlāk un ne jau ar tevīm.-Inga smejoties atbildēja.

Ne jau es, gribu izručīt Valčaru, tik un tā tu ņebrezgaješs, a Valčara pavisam noskumis, viņam vajag uzlabot garastāvokli, čista tā līdz pusītei, un  viss..... nu izručī...- Sports jautājoši paskatījās Ingas acīs.

Labi, bet nevienam neko nesakiet, jo savādāk ja mūs noķers, tā i ziniet, mani no šejienes izvedīs, un es pat pie tevis pa nakti gultā nevarēšu atnākt pa nakti. – Inga ātri savilka visus punktus.

Tad sarunājuši, Valčara, nu ko klusē, viss ir čiki piki, meitene piekrita tev noņemt stresu, lai tev mazliet vieglāk būtu.- Sports ar smaidu sejā jautājoši paskatījās uz Valčaru.

Jā, es pats sēžu un domāju, ko man tādu asprātīgu atbildēt, jo šitā nekad mūs vienā nodaļā nekad nav kopā laiduši, ja neskaita bezpridzela laikus, kad bijām Tvaika ielā, bet nu nezinu, iespējams, ka kaut kas ir mainījies, - Valčara aizdomājās.

Sport, davaj ejam mucīt maļavu, tam loham iemetīsim maļavu, kamēr te ņemsimies, tikmēr viss pazudīs, Valčara noteica un viņi abi izgāja no palātas.

Pamanījuši, ka sanitārs iet apgaitā, Sports padeva zīmi, lai Juris pienāktu tuvāk.

Juri, lūdzu pazvani pa to telefona numuru, un nolasi zīmītē rakstīto, nākošajā maiņā kad būsi, es tev iedošu desmit latus skaidrā naudā, ja būsi ziņu nodevis, labi?- Sports ātri noskaitīja piegājis cieši blakus sanitāram Jurim.

Kas ta man, vai es ments, protams ka nodošu, - Juris jau sen zināja, ka labāk ir piekrist,  nekā atteikties, jo tikai tādā veidā viņš te varēja nostrādāt visus viņa divpadsmit gadus un viņš ļoti labi zināja ar ko varēja beigties pretimrunāšana vai atteikšanās.

Tas ir labi, ņem maļavu un dari visu, lai viņa nonāktu pie adresāta, tik un tā tev darbā jāatgriežas, un tu jau pats saproti, ka tas man ir ļoti svarīgi- Valčara paskatījās Jura acīs, it kā sasveicinoties iespieda Jura plaukstā zīmīti,  un devās uz pīpētavu...