Par Valčaru 4.sērija

....Ruslans saķēra seju un sapēs iekliedzās, kafijas biezumu un verdošā ūdens sajaukums bija visapkārt. Tūzi – davaj nestāvi, nāc šup, ātri- Valčara nokliedzās. Tūzis, nespēja pat pakustēties jo šoks bija pārņēmis arī viņu. Tūzi, davaj ko tu stāvi, viņu vajag gasīt nost- Valčara atkārtoja savu sakāmo. Okuņs paķēris no galda maizes griežamo karoti, pasniedza to Valčaram. 

-Pažēlojiet, lūdzu nenoduriet mani, - jau augstākajā iespējamajā oktāvā iekliedzās Ruslans,- es nevienam neko neteikšu, es pateikšu, ka pats netīšām sev uzgāzu kafijas krūzi uz sejas, LŪDZU! 

Valčaras smadzenēs ātri notika līdzīgu notikumu skenēšana, - Tā i zini ujobak, ja tu mentiem nostučīsi, es tevi pat no zemes apakšas izcelšu un vienalga nomočīšu, ja tu kaut ko pateiksi mentiem, ja neteiksi neko, varēsi atgriezties atpakaļ kamerā, un pie nolaistajiem varēsi neiet, jo tad tevi vienalga izvaros, viss skaidrs? - Valčara ar acīm novērtēja izdarītos bojājumus un klausījās, kas notiek koridorī. 

-Labi, - sāpes ciešoties, kas mijās ar šoku izdvesa Ruslans, - palaižiet tikai nomazgāties, es nevienu nenodošu. Aiz durvīm varēja dzirdēt steidzīgus soļus, acīmredzot dežurantam jau bija nojauta, kas notiek kamerā. Valčara pagriezās pret Tūzi un ātri nokomandēja,- sit pa durvīm, saki - cilvēks mirst. 

Tūzis pieskrēja pie durvīm un sāka dauzīties, lai izsauktu dežurantu. 

Čto slučilosj?- dežurants pavēris durvju actiņu pakliedza. 

Cilvēks, sev virsū kipitoku uzgāza, ātri vajag uz baļņičku – Tūzis noreportēja. 

Davaj, palīdzat tak viņam, huj viņu zina, kas viņam tur par apdegumiem, - Valčara nokomandēja,- Nelejiet virsū ūdeni, samitriniet dvieli, iedodiet ar ko seju apklāt. 

 Kameras durvis atvērās, durvju ailē parādijās trīs dežuranti, - Nu čto za hujņa u vas? 

Valčara piegāja pie durvju restes, - komandieri, bļe nu hren viņu zina, kā tas viņam sanāca, puika bija uzvārijis kafiju, pagriezos, jo izbijos no viņa kliedziena, uzlējis sev kipitoku virsū, kā tāds mazs bērns, bet kam negadās. 

Davaj, jevo sjuda na vihod, - dežurants nokomandēja. 

Ruslan, davaj, davaj fiksi, lai tevi aizrauj uz baļņičku, bračka, - Valčara, kā gādīgs biedrs, ātri sameta tīkliņā Ruslana zobubirsti, ziepes, dvieli, šampūnu, cigarešu paciņu, - padeva to dežurantam. 

Čo ja tut budu nasitsa s jevo paketom, - dežurants paskatījies uz maisiņu jautādams, paskatījās Valčaram acīs, un saprata, kas te bija noticis, jo viņš šajās sienās, šādus gadījumus jau bija atskatījies līdz nelabumam. 

-Komandier, nu davaj paņem, lai cilvēkam tak ir viss pa ķērienam, pats taču zini, kā tur ar greviem baļņičkā, - Valčara zināja, kā tas nokārtojams. Ruslans, cieši sakostiem zobiem sāpēs vaidot, apsedzis seju ar dvieli pazuda aiz kameras durvju stūra. Durvis aizvērās. 

 Manevri bija beigušies, visu sejās bija lasāmi jautājumi, kas tagad ir noticis, un kas būs tālāk .

Valčara paskatījās apkārt un izskaidroja situāciju, - karoče situācija mums ir sanākusi ne pati labākā, tagad vai nu mūsu hatu izmētās, vai kāds arī atrausies par smagiem miesas bojājumiem. Ja visi apgalvosiet, ka neviens viņu nav aiziticis, un Ruslans ir uzgāzis sev to kafijas krūzi uz galvas, tad nevienam no mums nekā nebūs, VISS ir skaidrs?- Valčara apskatījās apkārt. Visi piekrītoši pamāja, un izliekoties, ka nekas nav noticis, turpināja savu iesākto. 

Valčara ātri novērtēdams situāciju, paņēmis švammi sāka noberzt kafijas biezumus no kameras sienas, bet redzot, ka neviens nevēlas steigties ar palīdzēšanu, nokliedzās,- Davaj netupījiet, ko te kā arī svinarņiku šito stūri atstāsim, jeb man vienam jāberž, ko? Rīt no rīta mūs te visus pārdzjorgās un meklēs pierādījumus. Okuņs ātri paķēris slotu piesteidzās, lai saslaucītu grīdu, vēl kāds pārskaloja aptašķītos traukus. Valčara pametis aci uz jau daudz maz sakopto vietu, satina Ruslana matraci un nolika to uz grīdas, lai iekārtotos viņa vietā. 

Kā tu domā, kas viņam tagad būs?- Robčiks pirmais nevarēja izturēt. Nekas nebūs, kaut kādi sejas apdegumi un pratināšana, lai uzzinātu kurš to ir izdarījis, ja šitā hujņa notiktu pa nakti, tad vajadzētu gasīt līdz galam, te nebūtu variantu, nodotu tak vienalga,- Valčara ilustrējot rezumēja. 

-A viņš tagad skaitās nolaistais?- Garais nevarēja norimties. 

Viņš tagad viņš ir žurka, - tas arī, lai visiem ir skaidrs, kad viņš uz zonu pacelsies, ieņems tur savu pozīciju pie apbižotajiem, kamerā pieturēsim tepat cietumā, lai kaut kā vismaz pasaudzētu viņu, ja reiz dzīvs palika. Es obščakam aizrakstīšu, kas par ramsu bija, lai pēc tam mums predjavu nebūtu, tur viss utresjotsa. Tāpēc davaj raslabtesj, Jūs vēl valkās musari, lai raskoļītu par šito ramsu, un nedod Dievs, kāds par to uzzinās, viss kas notiek kamerā, paliek šajās sienās, neviens par to nekad un nekur nedrīkst uzzināt, NEKAD – ja vien Jums nav noskaņojuma dabūt katram klāt pa 5 gadi kā minimums par līdzdalību. Tāpēc ejam labāk gulēt, un pārslēdzam tak normālu filmu, savādāk tas mūzikas kanāls jau mani zajebal, - Valčara salicis visu pa plauktiņiem, izrullēja savu matraci, sakārtoja jauno gultasvietu.

Vismaz kaut kāds labums no visa šitā ramsa sanāca, jo beidzot nav jālēkā uz škonkas otro stāvu, Valčara izdarīja pie sevis pirmos secinājumus, bet bija jādomā arī rezerves plāns, kas notiks, ja tas žurkulēns tomēr koļīsies, vai arī te kāds ne to pateiks, bet rīts gudrāks par vakaru, Valčara nolēmis tomēr nedomāt par nevajadzīgām lietām, pagriezās uz kreisajiem sāniem un sāka koncentrēties uz to, kas bija redzams televizora ekrānā. Kamera atjaunoja savu iekšējo ritmu, un visi gaidīja kārtējo filmas sākumu...