Ja kādam rodas jautājumi, kāpēc tā, un kāpēc šitā.

Kāpēc es gribu vienā garā stāstā par izdomāto varoni – Valčaru, pastāstīt par visām tām nejēdzībām, kas notiek cietuma sienās, kas ir tie vārdi kurus ieslodzītie lieto savā ikdienas saziņā, kā notiek ieslodzīto mijiedarbība. Kā ieslodzītie savā starpā dalās, gan pēc hierarhijas, gan pēc iespējām, ko paver naudas plūsma. Kā cilvēks pārvēršas par dzīvnieku, vai dzīvnieki par cilvēku, kas notiek reti, bet notiek. Par narkomāniem, par rūdītiem recidīvisitem, par pavisam jauniem puikām, par apsargiem, par sievietēm, par visu, ko abas acis te redz un abas ausis dzird, kā arī citas atziņas un novērojumus.

Nav man interesanti Jums rakstīt cietuma Wikipēdiju, es saprotu, ka ar piecu klašu izglītību ir grūti paņemt grāmatu rokās un to izlasīt. Tagad ir internets, tāpēc grāmatas var lasīt arī elektroniski. Tviterī jau vairākkārt novēroju, ka arī tur ir sastopami daudzi deklasēti elementi, tāpēc ne par kādu īpaši atlasītu inteliģento un izglītoto auditoriju mēs nevaram runāt, tāpēc rakstu vienā stāstā, lai būtu saistoši visiem, gan tiem kuri grib pasekot viena veca ieslodzītā gaitām, gan arī tiem, kuri grib sameklēt to vai citu informāciju savai zināšanu bagāžai, vai arī vēlās vienkārši izlasīt vienu aizraujošu un dažādu pavērsienu bagātu stāstu, kas tā arī turpmāk sauksies: Par Valčaru... . Visi vārdi ir izdomāti, un tiem nav nekāda sakara ar nejaušām sakritībām, stāstos pieminētajās situācijās.