Par Valčaru 8. sērija...

Kādam varbūt ir pretenzijas?- Valčara uzreiz pamanīja sev pievērstos skatienus.

Nu tjipa nav, bet mēs tak varējām viņu uzreiz uz kreiso hatu nosūtīt- ieminējās Tūzis.

Da, man jau liekas, ka te visa hata ir kasjakovaja, pacani, gaiļi un žurkas vienā vietā salasījušies, bez tam Jums ne tikai nav izpratnes par cieņu pret vecāku cilvēku, kuram Jūs liekat rāpties palmā, par to arī vajadzēs atblidēt- Valčara savos rezumējumos bija īss.

Kā nav cieņas?- Tūzis saprata, ka tas tēmēts ir viņa virzienā.

Tu taču saki, ka esi pacans, lūk to arī pārbaudīsim, bet tagad man jāraksta maļava uz obščaku, Jūrmala davaj nāc ārā un netupi tur kā dzīvnieks, rullē bendzīnbāk un lomījies ārā, tu taču zini, kā tas jādara, man tevi taču nav jāmāca,- Valčara salika visus punktus uz radušās situācijas risinājumu, sāka rakstīt zīmīti par radušos situāciju.

Valčara, mēs taču pa nature nezinājām, ka Jūrmala ir bijis gailis, -Tūzis mēgināja glābt situāciju.

Nezinu es, zinājāt, vai nezinājāt, kā viņš Jums te par kameras vecāko kļuva un kur un kam Jūs prasījāt, tagad es pamēģināšu noskaidrot, Jūs vispār pragonu par to dzīvnieku dzināt cauri, kura kamera atbildēja, ka ar viņu viss ir kārtībā, - Valčara bija nelokāms.

Da nē, viņš tusēja maļavas, rakstīja arī pats, teica, ka viņš zina kur viņš sūta, rādija arī atbildēts bija, ka viņš tāds pats kā mēs, - Tūzis mēģinādams atcerēties, kā notika iepazīšanās ar Jūrmalu, ātri noskaitīja.

Jūrmala, nu nahren tu tik smagi sadzini, uz kurieni tu maļavas dzini, un kurš tev atbildēja, tu viņiem tā arī teici, ka ar tevīm viss normāli, - valčara precizēdams paskatījās uz Jūrmalu, kurš kravāja mantas.

Nē, es viņiem teicu, ka nevis viss normāli, bet tāpat kā viņiem, es jau viņiem nesameloju, tik tā mazliet līdz galam patiesību nepateicu, a malāvās rādiju jau savas iepriekš sarakstītās atbildes- Jūrmalai jau bija vienalga, kas notiks ar pārējiem, viņš bija priecīgs tikai par to ka viņu te nesitīs.

Valčara iesmējās, -Jūrmala, tas tjipa spizdetj, ne jestj fuflo zadvinutj?

Jūrmala paskatījās uz Valčaru, un noklusēja.

Davaj bombī durvis, un pazūdi no manām acīm, savādāk es tev vēl tulīt rīkli pārgriezīšu, Jums dzīvniekiem taču nav nekā svēta, ko ar šiem darīt izlems cilvēki, a ar tevīm nedod Dievs vēlāk zonā satikšos, par to vēl predjava būs, tāpēc lauzies pats uz apslugu, vai uz izolāciju, dzīves jau tev šajās sienās vienalga nebūs, - Valčara rezumēja.

Robčik, davaj dzen maļavu uz obščaku, paskatīsimies, ko par Jums teiks, - Valčara pasniedza iepakoto zīmīti Robčikam. Jūrmala sāka sist pa kameras durvīm un sāka saukt pēc dežuranta.

Nu kas atkal,- dežurants paskatījies durvju actiņā, uzjautāja.

Komandier, pasauc priekšnieku, sročna.- Jūrmala atsacīja.

Kam tev priekšnieks?

Davaj sauc priekšnieku,  ātrāk, - Jūrmala zināja, ka nevar neko lieku pateikt.

Arī dežurants saprata, kas notiek durvju otrā pusē, atkal attālinājās un jau pēc īsa brīža nāca atpakaļ kopā ar saviem kolēģiem, durvis atvērās, visi stāties, dežurants nokliedzās un atslēdza arī restes.

Jūrmala jau stāvēja ar sarullēto bendzīnbāku uz grīdas un somu rokās,- biedri komandieri, lūdzu nomainiet man kameru.

Specdaļas priekšnieks uzmetis visiem skatienu, tikai nopūtās, - labi, davaj na vihod.

Durvis aizcirtās un kamerā palikušie atkal viens uz otru saskatījās, tomēr iesākt par kaut ko sarunu neviens vēl neuzdrošinājās.